LATVIJAS UKRAIŅU BIEDRĪBU APVIENĪBA Rotating Header Image

(Українська) Ukraiņi grib godīgu valdību

Ukraiņi grib godīgu valdību

Ģirts Kondrāts

„Ja skatāmies televīziju, kas notiek Ukrainā, tad paradoksu netrūkst. Piemēram, vienā sižetā rāda, ka Krimas iedzīvotāji jābēg no „fašistiem”, bet citā, ka bēgļi atraduši patvērumu Rietumukrainā pie ukraiņu nacionālistiem ‒„banderoviešiem”. Tad kļūst, skaidrs, ka Ukraina atkal tiek dalīta. Tā būs tik ilgi, kamēr tauta neievēlēs godīgu valdību,” saka Vangažu ukraiņu kultūras biedrības „Jatraņ” priekšsēdētāja Irina Dukule.

Vangažu ukraiņu biedrības „Jatraņ” vadītāja Irina Dukule uz Latviju 1980. gadā norīkota kā celtniecības materiālu ražošanas speciāliste pēc institūta beigšanas Doņeckā, jo Vangažos bija rūpnīca, bet nebija, kas strādā. „Šeit Vangažos esmu nodzīvojusi ilgāk nekā dzimtajā Ukrainā. Mans vīrs un bērni ir Latvijas pilsoņi. Es pati jūtos piederīga šai zemei, bet neesmu zaudējusi saites arī ar Ukrainu,” par sevi saka ukraiņu kultūras biedrības vadītāja.

„Biedrībā mēs dziedam, dejojam, spēlējam teātri, bet nu jau kādu laiku, kad divas reizes nedēļā sapulcējamies, runājam arī par politiku,” stāsta I. Dukule. Galvenie ziņu avoti ir televīzija, bet tās ir arī ikdienas telefona sarunas ar Ukrainas radiem. Turklāt Irinas tēva saknes ir Rietumukrainā, bet mātes dzimtā puse ir valsts austrumos ‒ Doņeckā. Tēvs jaunībā devies uz Donbasu strādāt par ogļraci, bet mājās palikuši vienpadsmit brāļi un māsas, kuriem tagad ir bērni un mazbērni. Tāpēc tagad iznāk sazināties gan ar tēva, gan mātes radiem ģeogrāfiski pretējās valsts pusēs. „Puse manu piederīgo dzīvo Ukrainas austrumos, puse ‒ rietumos, bet visi ir savējie,” uzsver Irina, piebilstot, ka neatkarīgi no tā, kurā valsts daļā cilvēki dzīvo, viņi grib mieru, darbu un drošību. „Tautai nepatika prezidents, kurš kā tagad izrādās, ir nelikumīgi padzīts. Ja būtu notikušas vēlēšanas, kara varbūt arī nebūtu. Eiropa un Amerika gan tagad atzīst it kā nelikumīgo Ukrainas valdību, bet nosoda to, ko Krievija dara Krimā. Es neesmu politiķe, tāpēc nezinu, kāpēc viena „nelikumība” ir pareiza, bet otra nav,” atzīst biedrības „Jatraņ” vadītāja.

Uz jautājumu, ko tad īsti grib ukraiņi, I. Dukule skaidro, ka austrumu pusē cilvēki it kā vairāk sliecās uz Krievijas pusi, bet tas nav tik vienkārši. Ukrainas dienvidaustrumu rūpniecības reģions teritorijas ziņā ir lielāks par Latviju. Savulaik uz darbu šahtās saplūda krievi, ukraiņi, uzbeki, tatāri, moldāvi, kas tika samaisīti vienā lielā krievvalodīgo masā. Rietumukraina ir nacionāli viendabīgāka, bet tur nav tādas industrijas kā valsts austrumos. Piemēram, Karpatos ir kūrorti. Taču gan vienā, gan otrā Ukrainas daļā tauta grib dzīvot paši savā valstī ar godīgu valdību. Pat uz demonstrācijām cilvēki iet tikai pēc darba. Un tās nav prasības sašķelt valsti, bet gan tikai pēc kārtības. Netrūkst provokatoru, bet cilvēki cenšas izturēties mierīgi. Ja Mariupoles ielās ir tanki, tad tikai tāpēc, lai uzturētu kārību.

„ Arī mani tautieši, kuri kopš pērnā rudens ir apmeklējuši dzimteni stāsta, ka karu neviens negrib, tikai nevienam nepatīk, ka valdība rūpējas tikai par sevi un nemaz nedomā par tautu. Jautājums nav arī par Eiropas Savienību, jo daudziem tāpat kā šeit Latvijā nemaz nav saprotams, kas tas ir, bet gribējās dzīvot labāk. Kad mums bija krīze, ukraiņu radinieki man vaicāja: kas tas ir, krīze. Es sacīju, ka tas ir tad, kad visa kā pietrūkst. Savukārt viņi atbildēja, ka citādāk nekad nav dzīvojuši,” teic I. Dukule, piebilstot, ka tālāk, protams, tā vairs turpināties nevarēja.

Attēlā: Irina Dukule: Ukraina ir bagāta un auglīga zeme. Iesēj graudu zemē un tas pats izaugs, bet 30. gados pie mums bija bads. Tagad, lai būtu miers un pārticība, tur vajag saprātīgu valdību, kas domātu par tautu ne tikai par savu kabatu.

FOTO: Krišjānis Grantiņš

Citāts: Tautai nepatika prezidents, kurš kā tagad izrādās, ir nelikumīgi padzīts. Ja būtu notikušas vēlēšanas, kara varbūt arī nebūtu.

Ви можете залишити свій коментар: