LATVIJAS UKRAIŅU BIEDRĪBU APVIENĪBA Rotating Header Image

Liepājas iedzīvotāji iepazīst Resursu centru imigrantiem no Ukrainas

Anna Protčenko

oktober RC 214Par Resursu centra imigrantiem no Ukrainas izveidi Liepājas iedzīvotāji jau lasīja vietējas avīzēs  «Kurzemes vārds» slejās un internetā, kā arī dzirdēja vairākos televīzijas raidījumos, bet tagad viņiem beidzot bija iespēja tuvāk iepazīt šī centra darbu  klātienē. Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda atbalstītā projekta prezentācijas notika pilsētas domes telpās, 30. oktobrī. Pilsētas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks arī ieinteresējās par šo projektu un Resursu centru, un neskatoties uz cieši saplānotu darba grafiku, atrada laiku, lai piedalītos apaļā galda diskusijā.

Diskusijas laikā runāja arī par to, vai šādi centri ir nepeciešami Latvijā, kādā veidā tie var palīdzēt darba imigrantiem un Latvija dzīvojošiem nepilsoņiem. Diskusijas dalībniekus sagaidīja ar dziesmu Liepājas ukraiņu biedrības «Svitanok» ukraiņu tautasdziesmu ansamblis «Barvinok».

Свою підтримку проекту висловила експерт лієпайськой думи по НГО і суспільній інтеграції Брігита Дрейже.

Свою підтримку проекту висловила експерт лієпайськой думи по НГО і суспільній інтеграції Брігита Дрейже.

Resursu centri mūsu valstī ir jaunums, kas vēl nav īsti iepazīts, līdz ar to vēl nav arī izprasta šādu centru nozīme. Vispirms tikās Resursu centra vadītājs Vladimirs Strojs ar vietējās ukraiņu biedrības priekšsēdētāju Larisu Davidenko, bet šī raksta autore tikāas ar domes ekspertu NVO un sabiedrības intergrācijas jautājumos Brigitu Dreiži.

Jau toreiz tika ieskicēts ar centra darbu saistīto problēmu spektrs. Pats svarīgākais jautājums – kā atrast tieši tos cilvēkus, kuri pēdējo piecu gadu laikā ieradās Latvijā darba meklējumos vai arī ģimenes apvienošanas dēļ un kā viņus informēt par šāda centra izveidi.

Kāpēc tika izvēlēti tieši ukraiņi?

Diskusijas dalībnieki, kuru vidū bija arī daudz ukraiņu, kuri jau sen dzīvo Latvijā, bija izbrīnīti par to, ka šis Eiropas projekts ir domāts tieši ieceļotājiem no Ukrainas, kuriem ir pagaidu uzturēšanas atļauja. Vai tad tā nav tiešā diskriminācija pēc tautītbas un pēc uzturēšanas laika šajā valstī! Skaidrojums bija šāds: Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonds darbojas visā Eiropā, un tika veidots ar mērķi palīdzēt tieši tiem cilvēkiem, kuri dzīvo un strādā Eiropas Savienības valstīs būdāmi imigranta statusā. Latvijas nepilsoņi ir „īpašs produkts” un līdz ar to nevienam neienāca prātā, ka fonda programmu varētu attiecīnāt arī uz viņiem. Varbūt ar laiku šīs, tiesiskajā ziņā, specifiskas Latvijas iedzīvotāju grupas esamība tiks ievērota. Taču šobrīd ir jāņem vērā fonda prasības.

oktober RC 063Jautājums par etnisko faktoru ir izskaidrojams ne tikai ar to, ka sabiedrības Dialogi.lv iniciatīvu pirmie atbalstīja Latvijas ukraiņi. Viens no izšķirošiem momentiem bija tas, ka visu ārzemnieku vidū, kuriem tika izsniegta darba atļauja Latvijā šī gada pirmajā pusgadā, tieši ukraiņi bija absolūtā vairākumā. Šogad, ekonomiskās situācijas dēļ, šādas atļaujas tika izsniegtas trīsreiz mazāk nēkā pērn, bet to skaits ir lielāks, salīdzinot ar izdoto darba atļauju skaitu krieviem, baltkrieviem vai Moldovas pilsoņiem. Daļēji to var izskaidrot arī ar to, ka Ukraina plāno pievienoties Eiropas Savienībai. Vēl viens svarīgs aspekts – Latvijas iedzīvotāju vidū ir liels ukraiņu īpatsvars un šeit pastāv vairākas ukraiņu biedrības, kas aptver dažādas jomas. Turklāt, daudzas no šīm biedrībām sadarbojās Latvijas ukraiņu biedrību apvienības ietvaros; šī apvienība ir projekta partneris, tās valdes priekšsēdētājs ir uzņēmējs Vladimirs Lugovskijs.

Lugovska kungs nesen atgriezās no Kievas, kur viņš piedalījās parlamenta sēdēs par topopšo likumu par Ukrainas darba migrantu statusu ārzemēs, jo darba migrācija Ukrainā ir nopietna problēma. Viņš stāstīja, ka migrantu skaits no Ukrainas un darba migrantu skaits Ukrainā ir viens no lielākajiem visā pasaulē, apmēram 45 procenti Ukrainas sabiedrības dzīvo aiz Ukrainas robežām un tikai 25 procenti ir legāli nodarbināti.

oktober-RC-209Starptautiskās ukraiņu biedrību organizācijas priekšsēdētājs O. Šokalo savā runā sēdes laikā atzīmēja: ”Ukrainas pilsoņi, kuri bija spiesti aizbraukt uz ārzemēm, cer, ka Ukrainas valdība beidzot sāks risināt svarīgas ukraiņu tautas problēmas gan Ukrainā, gan aiz tās robežām, lai ukraiņi neatstātu savu dzimteni ārzemniekiem, un paši nemeklētu laimi citur. Mūsu zemei ir jākļūst par ukraiņu sabiedrības pamata stratēģisku resursu, un arī raizēm par mūsu cilvēkiem ir jākļūst par galveno nacionālo stratēģisko prioritāti mūsu valstī”.

Neskatoties uz šī brīža sarežģīto situāciju Latvijas ekonomikā, kad daudzi Latvijas pilsoņi dodās uz citām zemēm darba meklējumos, ieceļotājiem no Ukrainas Latvijas darba tirgus vēl aizvien ir pievilcīgs. Bet Latvijas Republikas stingras imigrantu politikas un Ukrainas vienaldzības pret saviem pilsoņiem ārzemēs dēļ, cilvēki, kuri atbrauc uz Latviju, lai atrast darbu izjūt zināmu atsvešenatību. Resursu centrs sniedz viņiem iespēju kaut daļēji atrisināt savas problēmas, apvienoties savstarpējai palīdzībai – tas ir viens no svarīgākajiem centra izveides iemesliem.

Kādu palīdzību var sniegt resursu centrs?

Atbraucot uz Latviju imigranti šeit sastopās ar veselu virkni dažādu problēmu, sakot ar valodu, kas būtiski ierobežo viņu iespējas, un pirmkārt karjeras izaugsmes iespējas. Turklāt, nonākot citā valstī, bieži vien ir nepieciešama arī juridiskā palīdzība. Tieši šādu uzdevumu risināšanai ir izveidots resursu centrs, kas rīko valodas kursus, sniedz juridiskas konsultāciju pakalpojumus, palīdz iziet kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumus, kā arī palīdz atrisināt ikdienas jautājumus, rīko brīvā laika pasākumus.

oktober RC 086 Ukrainas vēstniecības Latvijā konsuls Jurijs Dovguļa, kurš arī bija atbraucis uz Liepāju, apsolīja, ka personiski uraudzīs to, lai atbraucēji tiktu konsulārā uzskaitē, kas viņiem ļaus piedalīties vēlēšanās Ukrainā, kā arī to, lai netiku pārkāptas Ukrainas pilsoņu tiesības, lai atvieglotu vīzu noformēšanas birokrātisko procedūru, vārdu sākot, sniegt jebkādu konsulāru atbalstu.

Klātesošie pilsētas domes deputāti Sergejs Dikterevs, Naums Vorobejčiks un apsardzes firmas direktors Sergejs Simčaks aktīvi iesaistījās diskusijā. Tā kā viņi paši ir uzņēmēji, viņus ļoti ieinteresēja apaļā galda diskusijas tēma ”Resursu centrs kā darba veids ar imigrantiem”, kā arī iespēja veicināt ukraiņu imigrantu adaptāciju šī darba tirgus un ES prasībām.

Ukraiņu biedrības valdes priekšsēdētāja Larisa Davidenko un S. Simčaks atzīmēja, ka imigranti no Ukrainas, kuri par savu dzīves vietu izvēlējas Liepāju nevarēs katru reizi apmeklēt konsultācijas un valodu kursus Rīgā. Tāpēc būtu nepieciešams ieplānot rīkot šādus centrus arī reģionos. Liepājā šīm mērķim var izmantot, piemēram Liepājās ukraiņu biedrības „Svitanok” jaunās telpas, kurās ir viss nepieciešamais. Un pati kopiena no tā gūtu tikai labumu, jo ekonomiskās krīzes apstākļos tai ir ļoti grūti izdzīvot un arī apmaksāt telpu īri. S.Simčaks  jau vairākkārt ir materiāli atbalstījis sabiedrību „Svitanok”.

Risinājums – rakstīt projektus

Visu šo gadu laikā Liepājas ukraiņu sabiedrība „Svitanok” ir uzkrājusi zināmu pieredzi projektu īstenošanā. Bet šobrīd pašvaldībai trūkst līdzekļu finansējumam, nav vairs arī citu atbalsta avotu – nevalstisko organizāciju. Brigita Dreiže, kura pati strādā vienā no fondiem, pastāsīja par grūtībam saņemt finanšu atbalstu nelielai organizācijai. Viņiem nav pa spēkam sagatavot lielus projektus, jo Eiropa, pieškirot līdzekļus, izvirza arī savas prasības projektu sagatavošanai, tāpēc ir jāmeklē partneri, kuriem ir attiecīgas zināšanas un pieredze.

Diskusijas rīkotāji pierādīja, ka par spīti tam, ka Latvijā trūkst naudas, pieejami dati liecina vien par to, ka mūsu valstī netiek izmantotas visas iespējas izmantot ES fondu piedāvāto naudu laika periodā no 2007. – 2013. gadam. Pagaidām tika izmantota tikai neliela šīs naudas daļa. Valsts struktūras un pašvaldību pozīcija ir visai pasīva, jo ir nepieciešams nopietni strādāt un skrupulozi atskaitīties, lai šo naudu iegūtu. Tā ir parāk liela atbildība. Bet sabiedrība un tai skaitā arī mēs – nevalstisko organizāciju pārstāvji – vāji sekojam notiekošajam, neesam pietiekami uzstājīgi, neizrādām iniciatīvu.

Šeit, protams, ir jāņem vērā, ka atbildības mērs ir proporcionāls projekta lielumam, grūtāk atskaitīties un turklāt ir nepieciešams nopietni strādāt. Tāpēc ir nepieciešams apvienoties, meklēt partnerus, kuriem ir pieredze. Arī šīs projekts ir sabiedrību „Dialogi.lv”, Latvijas ukraiņu biedrību apvienības, Latvijas Jūras akademijas un sabiedrības „Transporta efektivitātes centrs” kopīgā darba rezultāts. Bet veiksmīgam darbam arī ar to ir par maz. Tāpēc cents meklē kontaktus ar Ukrainas vēstniecības Latvijā pārstāvjiem, sabiedriskām organizācijām. Jau tika rīkota tikšanās Ventspilī un Liepājā, tiek plānots rīkot apaļā galda diskusiju arī Daugavpilī.

Nākotne ir mūsu pašu rokās

V.Strojs teica, ka diemžēl šī projekta ietvaros nebija paredzēta resursu centru izveide citās vietās un tam arī netika ieplānoti līdzekļi, jo nav iespējams paredzēt pilnīgi visu. Projekts tiks īstenots arī tikai līdz šī gada beigām. Tas ir tikai pirmais solis un turpmāk viss atkarīgs tikai no tā, kā mēs strādāsim šajā laikā. Ja izdosies pierādīt, ka mēs esam spējigi īstenot iecērēto, tad var plānot arī paplašināšanos. Jo pēc to atbraucēju teiktā ar kuriem izdevās satikties, viņiem ir svarīgi netikai pārvaldīt latviešu valodu, bet darbam ir nepieciešams arī tehniskās nozares vārdu krājums angļu valodā. Nākotnē pēc ukraiņu Resursu centra parauga var izveidot resursu centrus arī imigrantiem no citām valstīm. Bet, ņemot vērā ārzemju pieredzi, ukraiņu resursa centra pakalpojumus var izmantot arī citi ārzemnieki, kuri atbrauc uz Latviju darba vai dzīves vietas meklējumos.

Ja runājam par šodienu, tad kaut kas jau ir paveikts. Rīgā var bezmaksas apmeklēt latviešu valodas kursas – ir pieejamas divas mācību grupas, bet ja būs nepieciešamais cilvēku skaits, tad šāda grupa būs pieejama arī Liepājā uz ukraiņu biedrības „Svitanok” pamata. Ventspilī apaļā galda diskusijas laikā izrādījas, ka cilvēki jau izrādīja iniciatīvu un izveidoja grupu valsts valodas apgūšanai. Tātad – ir jāstrādā.

Nobeigumā pilsētas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks atsauksmju grāmatā ierakstīja: „Uzskatu šo projektu par noderīgu un lietderīgu. Vēlu panākumus projekta īstenošanā. Mēs esam pār sadarbību.” Kā esošās un turpmākas veiksmīgas ciešas sadarbības zīmi V.Lugovskijs pasniedza Brigitai Dreižei kā pilsētas pašvaldības pārstāvei Ukrainas nacionālo karogu, kas Dreižas kundzi aizkustināja līdz asarām. Diskusijas dalībnieku noskaņojumu izteica apsardzes uzņēmuma vadītājs S. Simčaks: „Šī ir ļoti interesanta tikšanās. Lieliska ideja. Ceru, ka tās organizēšana un izpilde arī būs attiecīgajā līmenī”.

Logo_proekta

Ви можете залишити свій коментар: